Par dzīvesveidu

4 atziņas, kas tev palīdzēs noturēties pie jaunās diētas

10 min read

Tu vari izpētīt visu garo Wikipedia sarakstu ar visām pasaules diētām un joprojām būt apjucis, kura tieši vislabāk derētu tev. Pat tad, ja kādu esi izvēlējies, tev tik un tā vajadzēs krietnu devu pašmotivācijas, lai pie tās noturētos un patiesi izbaudītu jaunos ēšanas paradumus. Šajā rakstā es dalos ar pāris atziņām, kas man ir palīdzējušas atgādināt sev, kāpēc vispār esmu iesākusi šo ceļu uz ēšanas paradumu izmainīšanu un arī aktīvāku dzīvesveidu.


Facts that will help you diet and exercise Restart the show

Novērtē savu veselību – tu esi tas, kurš nosaka tās stiprumu

Pirmkārt – tu esi pats sava ķermeņa pavēlnieks.

Es esmu piedzīvojusi to visu. Uzvilkt pieguļošu kleitu un pārdzīvot par visām vietām, kur ir nedaudz par daudz apaļumu. Kārtīgi aizelsties, pieveicot kāpnes 3 stāvu augstumā. Doties pie fizioterapeita divreiz nedēļā, lai ārstētu savu sastiepto kaklu un muguru, ko ir izraisījis nemitīgs sēdošs darbs pie datora.

Lai vai kādi būtu mūsu pārdzīvojumi, ir labi, ja mēs pēc iespējas ātrāk priekš sevis akceptējam šo faktu:

Nekas nemainīsies mūsu ķermeņos un pašsajūtās par tiem, ja mēs neko aktīvi nemainīsim.

Jo ātrāk to saprotam, jo tuvāk esam reālām pārmaiņām! Neviena riepa nepazudīs, ja neveiksim atbilstošas fiziskas aktivitātes, lai tās pazustu. Neviens nedabū Instagram cienīgu presīti bez atbilstošajiem vingrinājumiem un piemērotiem ēšanas paradumiem. Neviena mugura vai cita sastiepta ķermeņa daļa nepārstās sāpēt, ja nebeigsim to veicināt un neuzlabosim stāvokli ar pareiziem vingrinājumiem. Neviens ķermenis nejutīsies brīnišķīgi un enerģiski, ja tas tiks nemitīgi barots ar neloģiskām, neveselīgām ēdienreizēm un produktiem, ko ķermenim pat nemaz nevajadzētu uzņemt uzturā.

Un galu galā – nav jābūt izcilam atlētam vai dietologam, lai padarītu savu ķermeni un pašsajūtu labāku: tu vari sākt ar to, ka mēģini notvert pa kādai fiziskai aktivitātei vai veselīgai receptei, kas tevi patiešām iedvesmo.

Manas pārmaiņas ēšanas paradumos aizsākās ar šķietami vienkāršu lietu: lietot mazāk graudu cukuru. Es to pārstāju pievienot tējai un līdz ar to arī beidzot sapratu, kā reāli garšo tēja. Es sāku ēst vairāk dārzeņus un pamazām pārstāju ēst gaļu (sākotnēji gan tīri intereses pēc, kā gaļas nelietošana ietekmēs manus tēriņus pārtikai). Es centos atrast veselīgākas saldumu alternatīvas. Par laimi man tāpat nekad nav garšojušas treknas, krēmainas kūkas un cupcake glazūras.

Runājot par sportu, es nekad neesmu bijusi ieinteresēta sportā – un noteikti tajā neesmu talantīga. Ne reizi dzīvē neesmu bijusi sporta zālē un nemaz nezinu, ko un kā tur ir jādarā. Tomēr tas, ar ko es pamazām iesāku izkustēties biežāk, ir vingrošana mājās pie Youtube video. Tas šķita vienkārši – neizej no mājas un nav vajadzīgs nekāds papildus aprīkojums!

Redz, kur tie mazie, pirmie soļi ir aizveduši – es veidoju blogu par ēdienu un dzīvesveidu! Līdz šim esmu arī noturējusies gana stingri pie ieraduma vingrot 5 reizes nedēļā. Ja to varu es, tad to pavisam noteikti vari arī tu!

Veselības progress vai regress – vienu no šiem tu piekop aktīvi

Interesanti, bet manos 25 gados man jau ir veselības problēmas vai kādas kaites, ar ko nākas cīnīties. Un jau tagad es saprotu, ka ir svarīgi domāt un atzīt sev to, vai tavs dzīvesveids šīs kaites uzlabo vai padara vēl nepatīkamākas. Ne viss, protams, ir atrisināms ar zaļo kokteiļu dzeršanu, bet tik un tā tavas ēšanas un fizisko aktivitāšu preferences noteikti vairāk vai mazāk atsaucas uz to, kā tu patlaban jūties.

Lai gan man vienmēr to ir gribējies, presīte un tikšana vaļā no riepas nav mana galvenā motivācija, kamdēļ vispār cenšos uzlabot savu veselību. Mans galvenais motivators ir psoriāze, ar kuru esmu pazīstama jau, šķiet, no 20 gadu vecuma. Psoriāze ir autoimūna (neārstējama) slimība, kas nudien nav lipīga, taču ir pašam slimniekam nepatīkama. Lai gan tās veidi ir dažādi, man tā izpaužas kā zvīņojoši, niezoši plankumi dažviet uz ādas ielokiem. Man noteikti ir paveicies ar to, ka tie ir tikai daži. Es absolūti jūtu līdzi visiem, kuriem psoriāze skar krietnu daļu ādas laukuma – es saprotu, cik grūti ir ar to sadzīvot ikdienā. Papildus psoriāzei sāku sajust arī sāpes locītavās pie potītēm un kāju pirkstos. Tas man radīja aizdomas par pamazām progresējošu nākamo soli – psoriātisko artrītu.

Es negribēju pieļaut, ka sirgstu arī ar to. Tieši tāpēc iegādājos savas pirmās skriešanas botas. Vēl gan neesmu devusies skrējienā locītavu sāpju dēļ. Kas par lielisku ironiju: tad, kad ļoti gribas darīt to, ko sen esi atlicis, kļūst grūti vai teju neiespējami to vispār izdarīt. Tomēr nekrītu panikā, jo tieši šis ir brīdis, kad varu vērst lietas uz labo pusi.

Nedari to, jo vajag – dari to, jo tu to izbaudi

Nekad neesmu bijusi sporta entuziasts. Cilvēki, kas mani zina no skolas laikiem, to noteikti var apstiprināt. Jau 8. klasē es pateicu stingru  garajiem krosa skrējieniem (kas vispār nekad nebija garāki par 3,5 km, kas nav daudz), es bastoju sporta stundas, t0 vietā labprātāk dodoties uz tuvējo parku uzpīpēt. Brīnumainā kārtā vidusskolas pēdējo gadu noslēdzu par ar atzīmi 6 sportā – laikam kaut kādu absolūto minimumu biju izpildījusi. Bilde ir skaidra – nekāda mīlestība uz sportu, nekā tur nebija. Vienīgais, kas man patika, bija badmintons – to ar labāko draugu spēlējām uz urrā un līdz elsām. Draugs mani mūždien dzenāja pakaļ volānam no viena laukuma stūra uz otru. Nezinu, vai tas bija speciāli, bet priecājos, ka vismaz kāds mani pozitīvi mudināja izkustēties!

Vidusskola noslēdzās, un līdz ar to beidzās arī badmintona spēlēšana. Neskaitot retos velobraucienus kaut kur pa Rīgas centru, es nedarīju neko citu, lai izkustētos. Protams, ka man bija ikgadējās “jauns gads, jauna es” apņemšanās attiecībā uz sportu, no kurām neviena tā arī nenoturējās ilgāk par pāris dienām. Skriešana man vienmēr bija šķitusi kā pašspīdzināšana (kā, pie velna, cilvēki elpo skrienot un kāpēc to nekad nemāca skolā???). Uz sporta zāli baidījos iet, jo noteikti būtu tas cilvēks no fail videoklipiem. Joga bija neizturama, jo man šausmīgi skaļi krakšķ potītes.

Gadiem ejot un kļūstot vecākai, sapratu, ka par spīti nepatikai pret sportu man tik un tā gribas darīt kaut ko, kas man liktu justies labāk un enerģiskāk.

Vienu dienu atklāju jūtūberi Rebecca Louiseun viņas treniņi man ir kļuvuši par vismīļākajiem. 10-15 min ilgs treniņš nav daudz, turklāt tos vienmēr var sakombinēt, lai trenētu vairākas ķermeņa daļas. Pa vienam, palēnām, pamazām, bet galvenais, ka treniņi notiek! Es sapratu, ka man tomēr patīk sports – līdz šim vienkārši nebiju atradusi neko tādu, ko man patīk darīt. Youtube treniņvideo prasa vien datoru vai kaut telefona ekrānu, turklāt nav nepieciešams nekāds papildus aprīkojums. To visu var darīt savā tempā savās paša mājās.

Youtube treniņi, lai arī cik dumji un nenopietni tie reizēm man pašai nešķistu, man ļāva atklāt pirmos soļus fiziskās aktivitātēs, ko es reāli izbaudu.  Ik pa laikam izmēģinu arī ko jaunu un līdz šim nedarītu no vingrinājumiem, jo, par cik kaut ko esmu darījusi, vairs nejūtos kā absolūts iesācējs. Man šķiet, ka tieši tas ir ļoti svarīgi: atrast vienu lietu, ar ko tu sāc un caur kuru tu neiebilsti kārtīgi pasvīst. Uz tāda pamata arī būvējas visas nākotnes mazās un lielās uzvaras!

Atbalsts ir ļoti svarīgs

Nevienam nevajadzētu sagaidīt, ka tev vienmēr apkārt būs cilvēki, kas rokās turēs lielus plakātus ar uzrakstiem “tu to vari” un “tu esi vislabākais”. Man šķiet, ka pat vistuvākajiem cilvēkiem tam vienkārši nebūtu laika. Katrs taču tomēr vairāk vai mazāk dzīvē fokusējas pats uz sevi, vai ne?

Par spīti mūsu egoismam, ir ārkārtīgi svarīgi, lai būtu vismaz kaut kāds atbalsta punkts, kur vērsties gadījumos, kad aptrūkstas iedvesmas vai šķiet, ka nekas neizdodas. Vai arī – ar ko padalīties priekā par uzvarām un sasniegumiem.

Vēl pirms es nodevos Paleo diētai, es jau diezgan bieži veidoju ēdienu foto. Tomēr jau kopš pirmās nedēļas iekš Paleo diētas es sāku publicēt arvien vairāk ēdienbildes. Es runāju par ēdienu ar draugiem, sāku daudz vairāk lasīt par diētām, skatījos un meklēju vēl un vēl jaunus Youtube kanālus par sev interesējošo diētu, es daudz macījos. Ja es to nebūtu darījusi, es varbūt būtu padevusies jau pirmajā nedēļā! Ir labi atbalstīt sevi ar tādām nedaudz-par-daudz intensīvām darbībām, ja tas tiešām tevi notur pie izvēlētā ceļa.

 


 

Tev ir visas iespējas padarīt savu veselību un ķermeni labāku – tev tikai vajag sākt meklēt un darīt to, kas tevi aizrauj;

Nedari kaut ko tikai tāpēc, ka tas ir stilīgi vai aktuāli Instagramā – izmēģini dažādas lietas, atrodi to, kas saskan ar to, ko tu meklē, un neaizmirsti tā visa procesā priecāties;

Izveido savu atbalsta tīklu – un jā, tu vari runāt par jaunajām aktivitātēm pat tad, ja esi tikai pirmajos soļos! Tu vari kļūdīties un mācīties no kļūdām. Esi aizrautīgs un ļaujies pārmaiņām!

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *