pocketbook un kindle e-grāmatu lasītāji
Produktu apskati

E-grāmatu lasīšana, izmantojot Pocketbook

13 min read

Lai gan es vienmēr priecāšos par izjūtu, ko sniedz pieskāršanās taustāmai grāmatai, es ļoti novērtēju iespēju lasīt grāmatas ar e-grāmatu lasītāju. Vēl nepētot daudz sīkāk, galvenā ērtība ir iespēja paņemt lielu apjomu dažādas lasāmvielas, to visu ietverot aptuveni 170 gramos. Ir vēl daudz citu vērtīgu priekšrocību, ko savā pieredzē esmu pamanījusi, lasot grāmatas drukātajā formātā, datorā, telefonā un tagad e-grāmatu lasītājā. Par to visu daudz sīkāk – šajā rakstā, kur plašāk izpētīsim Pocketbook e-grāmatu lasītāja īpašības, šur tur salīdzinot tās ar Kindle Paperwhite.

Grāmatplaukts spiež uz nerviem

Savā Instagram profilā biju jums uzdevusi jautājumu par to, kādi ir labi, lēti un ērti e-grāmatu lasītāji. Minētie varianti un padomi bija tikpat dažādi, cik mana līdzšinējā pieredze grāmatu lasīšanā uz dažādām ierīcēm. Līdz studiju sākumam, kad arī datori un e-grāmatas vēl nebija tik ļoti populāri, man vienmēr istabā daudzos stūros bija pa kādai grāmatai. Taustāma, fiziska grāmata, manuprāt, nekad nepārstās būt vērtība. Kad dodos ciemos pie kāda, es vienmēr cenšos palūkot, kādas grāmatas atrodas grāmatplauktā dažādās mājās. Tas ir tāds savdabīgs spogulis, kurā redzams gan tas, kādas grāmatas cilvēkiem patīk, gan arī tas, kādēļ viņi tās krāj un glabā.

Arī mums mājās ir koka plaukts, kurš jau no paša sākuma bija uzticīgi veltīts grāmatu uzglabāšanai un izrādīšanai. Jā, izrādīšana mūsu gadījumā (laikam jau vairāk manā, nevis Artūra gadījumā) ir īstais vārds. Mūsu plauktā stāvēja un putekļus krāja dažādas grāmatas, kuras… nu, ja pavisam godīgi – manā skatījumā par mani atstāja ļoti inteliģentu, zinošu iespaidu. Šur tur Aristotelis, šur tur Nīče, tad kāds jaunāks latviešu rakstnieku romāns, kā arī, protams, dažādas klasikas vecākos, nobružātākos vākos. Jautājums, kas mani urdīja jau no pagājušā gada vidus, laikam ejot arvien intensīvāk, bija: kad es visas šīs iespaidam izliktās grāmatas patiesībā izlasīšu? Vai es tās plānoju izlasīt? Dzīve ir tik īsta – vai man tiešām būs laiks izlasīt tās visas?

Es sapratu, ka ir muļķīgi krāt grāmatas paskata pēc. Par cilvēkiem tomēr visvairāk vajadzētu runāt viņu darbiem, nevis grāmatām plauktā vai citiem priekšmetiem. Līdz ar to es izjutu kaut kādu spiedienu – kaut kas, ko es līdz šim darīju ar grāmatām, man vairs nešķita pareizi. Arī grāmatas, kuras biju lasījusi, uz mani skatījās ar tādu jautājumu: “Nu, kad tad tu mani pārlaposi vēlreiz? Vai tas vispār notiks?”

Par cik esam kopdzīves laikā ar Artūru pārvākušies ļoti daudz reizes, grāmatu saiņi vienmēr ir bijuši krietna nasta – fiziski un man arī emocionāli. Mēs tās visu laiku vazājam līdzi, lai noliktu tās nākamajā mājvietā un lai turpinātu uz tām krāt putekļus. Kāda ir jēga no šādas grāmatu iesaldēšanas?

Absolūti nekāda. To es sapratu, un vasarā no 4 plauktiem izbrīvēju pusotru. Tomēr laiks gāja uz priekšu, un spiediens nebija pazudis. Es sapratu – man ir jāizskata grāmatplaukts vēlreiz, atstājot tikai tās grāmatas, kas man tiešām no sirds ir svarīgas. Tā es arī izdarīju – un beigu beigās paliku ar divām grāmatām, kas man ir ļoti tuvas:

Erlend Loe “Naive. Super” – mana mīļākā grāmata pasaulē, kur galvenais varonis ir divdesmitpiecgadīgs vīrietis, absolūti apmaldījies pasaulē un savā dzīvē – ko viņš sāk risināt, veidojot sarakstus.

Italo Calvino “Invisible Cities” – aizraujoši, skaistā valodā aprakstīti stāsti par pilsētām un emocijām, stāvokļiem un situācijām, īsos stāstos komplicēti ietverot tādas lielas domas, ka vajag uz brīdi iepauzēt un padomāt.

Papildus šīm grāmatām man radās arī divas kaudzītes: grāmatas, kas ar kritisku aci jāizskata Artūram, un grāmatas, kuras es izlasīšu un tad no tām atbrīvošos. Padsmit grāmatu sainīšu vietā būs viena kaste. Brīnišķīgi!

Meklējot ērtāko

Laptops. Vēl pirms dabūju kārtīgu viedtelefonu (kas manā gadījumā bija iPhone 6S – gana liels ekrāns priekš Instagram un lasīšanas iBooks aplikācijā), šad tad lasīju e-grāmatas laptopā. Vienmēr izmantoju aplikāciju iBooks, jo tajā bija ļoti ērti un gana vienkārši pārskatāma visa mana grāmatu un dažādu PDF materiālu kolekcija. Turpat varēju arī atzīmēt labus citātus vai pārkopēt tos aplikācijā Notes (piezīmes tad ir redzamas visās ierīcēs, kuras var sasyncot ar iCloud palīdzību). Vienmēr gan gribas ieritināties dīvānā vai gultā visērtākajās pozās vai teju guļus. Līdz ar to lasīt laptopā šķita neērti.

Vecais, labais iPad (galīgi vecas paaudzes – šķiet, pats pirmais). Mums mājās bija arī vecs iPad – cietis kritienā un dabūjis zirneklīti uz ekrāna. Brīžos, kad galīgi negribējās laptopa neērtumu, lasīju grāmatas iPadā. Bet arī tas nebija gana labs risinājums, jo tas tomēr bija vecākas paaudzes iPad. Tas slēdza ārā aplikācijas random brīžos, bija čakars ar e-grāmatu ielādēšanu, iBooks aplikācija tajā nestrādāja. Sapratu, ka arī tas nebūs uz ilgu.

iPhone 6S. Rakstot šo sarakstu, nāk smiekli. Trīs Apple ierīces un neviena nesniedz to, ko kārojas! Lai gan ilgu, ilgu laiku pavadīju, lasot grāmatas telefonā, es sapratu, ka man traucē vēl viena lieta: ir tik daudz aplikāciju, kas novērš mani no uzdevuma koncentrēties uz lasīšanu. O, jāiegūglē tas vārds! Kas ir lieta X un Y? Mmmm, Instagrams tak sen nav skatīts! Mūsdienu cilvēkiem ir problēmas ar to, ka uzmanība šad tad izkliedējas pa visurieni, tā arī nevienai no tām neveltot maksimālu uzmanību. Es gribēju atrast risinājumu, kas man ļautu netraucēti koncentrēties uz šo vienu lietu: lasīšanu. Esmu ļoti izklaidīgs cilvēks un manu uzmanību ir viegli novērst, tāpēc šī kļuva par obligātu prasību.

Kindle Paperwhite. Artūram pirms gada Ziemassvētkos uzdāvināju Kindle Paperwhite. Man bija ļoti liels prieks redzēt, ka šī ierīce viņam palīdzēja sākt lasīt arvien vairāk un vairāk. Lai gan teorētiski varēju izmantot arī viņa Kindle, ne vienmēr tas būtu izdarāms – jo brīžiem vai nu to izmanto viņš pats, vai arī ir paņēmis savu Kindle līdzi uz darbu ofšoros jūrā. Tā nu es centos izlīdzēties ar iPhone, līdz kādu dienu nolēmu: man ir jānopērk savs e-grāmatu lasītājs.

Pocketbook kā labs risinājums

Vairāki mana bloga un Instagram lasītāji un sekotāji ieteica aplūkot Pocketbook. Lai gan man ļoti patika Kindle Paperwhite, galīgi nebiju ieplānojusi šim priekam iztērēt vairāk kā 100 €. Man bija svarīgi nopirkt lētu, kvalitatīvu, ērti lietojamu un ar funkcijām nepārbāztu ierīci. Ā, un vēl svarīgi – man to vajadzēja jau vakardien. Tā ir mana mūžīgā nelaime, kas man liek citreiz par pirkumiem iztērēt vairāk: man vajag uzreiz, es neesmu gatava gaidīt lētāku opciju vairākas nedēļas.

Devos uz Euronics veikalu, jo zināju, ka tur ir vairāki Pocketbook modeļi. Interneta izpētē biju nonākusi pie secinājuma, ka jāpērk Basic 3 modelis – tas bija vislētākais (80 €). Izskatīju un iztaustīju dažādos modeļus, paturot prātā arī to, ka varbūt ir vērts atgriezties pie domas par Kindle Paperwhite. Tomēr izlēmu par labu Pocketbook. Kāpēc?

Viegla failu ielāde. No interneta apskatos lasītā es sapratu, ka grāmatu failu ielāde ir varen vienkārša, turklāt daudzos veidos izdarāma (ar Adobe ID, Dropbox vai klasiski – caur USB vadu). Lai gan grāmatas priekš lasīšanas Pocketbook nevar īsti iegādāties Kindle e-veikalā, ir gana daudz citu e-veikalu, kur tās var nopirkt (Google Play Books, Kobo, Barnes & Nobles). Varbūt, ka arī Kindle grāmatas var lasīt, ja tās pārkonvertē – to vēl neesmu izpētījusi. Varbūt tu vari padalīties ar kādu padomu par šo?

Tur ir viss, ko man vajag. Lasīšana. Iespēja atzīmēt citātus vai taisīt ekrānšāviņus. Vārdnīca. Failu organizēšana. Iespēja kā screensaveri uzlikt pēdējās lasītās grāmatas vāku (kā redzams, patlaban esmu procesā Jordan B. Peterson grāmatai “12 Rules For Life: An Antidote to Chaos”. Esmu tai teju pusē, un es noteikti uzrakstīšu apskatu par šo grāmatu! Tā ka – ja interesē, noteikti nepazūdi no horizonta. 🙂

Nav ekrāna apgaismojuma. Es paskatījos uz dārgākiem Pocketbook modeļiem ar ekrāna apgaismojuma funkciju – vai tiešām man par to būtu jāmaksā papildus 60 €? Tad jau tikpat labi varu nopirkt Kindle Paperwhite par aptuveni to pašu naudu. Sapratu, ka var taču arī vienkārši ieslēgt gaismu un lasīt tikpat ērti, kā tumsā ar apgaismotu ekrānu. Un nav nekādu papildus tēriņu!

Nav skārienjūtīgā ekrāna. Viss darbojas ar podziņām, kuru ir tieši tik daudz, cik reāli ir vajadzīgs. Es vienmēr novērtēju minimālistisku, gaumīgu produktu dizainu. Visām attēlos redzamajām ierīcēm tāds ir! 🙂 Kad aplūkoju Paperbook Basic 3 modeli klātienē, biju pārsteigta, ka tam ir ieslēptas divas lappušu pārtīšanas pogas lielajai, melnajai pogai sānos. Tās tikpat kā nevar redzēt! Tām ir vien neliels izcilnītis, kas ļauj tās atrast vienkārši ar pieskārienu. Smuki, vienkārši un nekādu lieku loriņu un pogu! Lai gan ir tiešām jāpierod pie tā, ka kaut ko rakstīt vai ielogoties, izmantojot podziņas (gluži kā oldschool podziņtelefonos), būs nedaudz kaitinoši, priekš manis tas nav nekas izšķirīgs. Saspaidi visu, ko vajag, un turpini lasīt! Arī Kindle Paperwhite skārienjūtīgais ekrāns nav tas ašākais.

Viegls, plāns un smuks. Salīdzinot ar Kindle Paperwhite, Pocketbook Basic 3 ir nedaudz vieglāks un plānāks. Paperwhite ir tāds – nu, lielgabalaināks! Lai gan oriģināli gribēju melnu e-grāmatu lasītāja ierīci (lai atšķirtu to no attāluma no Artūra Kindle Paperwhite), to savā ziņā arī ieguvu. Pocketbook aizmugure ir melnā krāsā.

pocketbook un kindle e-grāmatu lasītāji

Ko es gribētu citādāk Paperbookā

Uzlādes noturīgums. Lai gan Pocketbook bravūrīgi visur min, ka pēc uzlādes tas dīkstāves režīmā turas veselu mēnesi (iepretim Kindle Paperwhite 3 nedēļu rekordam), svarīgāks faktors tomēr laikam ir tas, cik ilgi ierīce turas aktīvas lietošanas režīmā. Savu iPhone man jau palika žēl, jo to aktīvi lietoju lasīšanai un uzlāde tam bija jāveic katru dienu. Negribējās to galīgi notērēt vēl vairāk (jāatstāj tak baterija visiem Instagramiem 🙂 ). Vērojot Artūra Kindle Paperwhite darbības ilgumu, šķiet, ka Kindle turas nenormāli ilgi. Salīdzinot ar Pocketbook, vairāk gan sliecos par labu Kindle noturībai. Kad nopirku savu lasītāju, tam bija 75% uzlāde. Neesmu to vispār lādējusi, un mana lasīšana (ko daru katru dienu rītā un vakarā) to ir nokausējusi jau zem 50%. Tas man nedaudz rada raizes, ja nu gadījumā vasarā došos kādā garākā izbraukumā vai pārgājienā, kur plānoju daudz lasīt un nebūs pieejami uzlādes punkti. Tomēr, pirms strikti vērtēt, vēl pavērošu, cik tad ilgi tas noturēsies.

Piezīmes, ekrānšāviņš – tad ko tu īsti gribēji? Citreiz, atzīmējot citātu iekrāsošanai, Pocketbook izdomā, ka es laikam gribēu taisīt ekrānšāviņu. Es lietoju vienu un to pašu pogu kombināciju, bet šad tad piezīmes vietā uztaisās ekrānšāviņš. Lai gan sīkums, tas tomēr ir dikti kaitinoši. Būs jāpaskatās, ko es daru nepareizi, bet pagaidām mani kā lietotāju šo abu funkciju šķietami vienādā pogu kombinācija ļoti kaitina.

Drusciņ, drusciņ gaišāku ekrānu. Esmu sapratusi, ka man noteikti nav svarīgi apgaismots ekrāns. Taču esošais ekrāna pelēkums var patraucēt atkarībā no telpā esošā apgaismojuma. Es aizdomājos, ka noteikti būtu mazāks saspringums acīm, ja ekrāns būtu nedaudz baltāks.

Melnās pogas “vaļīgums”. Domājot par ierīces izturību, es uzreiz ievēroju, ka korpuss un arī pogas ir, protams, no plastmasas. Turklāt melnā poga, kas ir galvenās izvēlnes un apstiprināšanas poga, ir visai vaļīga – tā ļurkājas uz visām pusēm. Līdz ar to man tas rada šaubas par to, cik ilgi tā izturēs. Tomēr atceros, ka Pocketbook līdzi nāk 2 gadu garantija, tāpēc paļaušos uz rūpīgu lietošanu un garantijas palīdzību, ja tā reiz būs vajadzīga!


Tāds ir mans iespaids par e-grāmatu lasītājiem un Pocketbook izmantošanu! Es esmu pārliecināta, ka noteikti vēl nezinu visus knifus un funkcijas. Ja tu esi Pocketbook lietotājs un pamani, ka kaut kas no manis rakstītā nav īsti korekti vai arī vari mani pamācīt ( 🙂 ) – droši padalies ar savām zināšanām komentāros zem raksta!


Kādu e-grāmatu lasītāju izvēlies tu?

Padalies ar saviem padomiem un ieteikumiem komentāros zem raksta!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *