Pieliekamā atvilktne sausajiem produktiem un piedevām Restart the show
Ēst un ēst,  Par dzīvesveidu

Kā mazināt tēriņus pārtikai, neplānojot ēdienreizes

12 min read

Vienu nedēļu iepriekš svētdienā es izlēmu sevi izaicināt un mēģināt samazināt pārtikai domātos tēriņus, sākot plānot ēdienreizes. Nekad to nebiju tā īsti nopietni darījusi, jo šāda plānošana vienmēr bija šķitusi kā kreativitātes zaglis virtuvē. Tomēr nolēmu pārkāpt saviem uzskatiem un ielikt sevi plānotu ēdienreižu formātā. Jau raksta nosaukums parāda, ka tas man īsti neizdevās, tāpēc šajā rakstā dalīšos ar savām pārdomām, kāpēc tā notiek un ko varētu darīt citādāk, lai tomēr spētu ieekonomēt savas naudiņas citā veidā.

Kāds bija mans izaicinājums?

Vienu nedēļu iepriekš publicēju vloga video, kur stāstīju par savu ieceri iepirkties tirdziņā daudz vairāk un arī izdevīgāk. Kā papildus aktivitāti, kas man arī palīdzēja plānotāk iepirkties tirdziņā, paredzēju, ka pieturēšos arī pie sastādīta ēdienreižu plāna. Biju domājusi katrai nākamās nedēļas dienai piemeklēt gan brokastu ideju, gan vienu pilnu ēdienreizes recepti. Laikam dikti aizrāvos ar plāniem doties uz tirdziņu, jo brokastis tā arī nesaplānoju. Tomēr katrai dienai paredzēju vienu recepti. Tās visas izvēlējos vienkāršas un tādas, ko reālistiski un atbilstoši brīvā laika daudzumam katru dienu arī vēlētos pagatavot:

Pirmdiena: Sakņu sautējums ar ceptām sēnēm

Otrdiena: Dārzeņu zupa ar oranžajām lēcām

Trešdiena: Pāri palikusī dārzeņu zupa

Ceturtdiena: Pākšu pupiņas ar gaileņu mērci un griķiem

Piektdiena: Pica ar dārzeņiem un mocarellas sieru

Sestdiena: Tortilla wrapi ar turku zirņiem, dārzeņiem un rīsiem

Svētdiena: Risotto ar sēnem, kokosriekstu pienu un citiem gardumiem (kas jau ir mājās)

Skan ļoti vienkārši un nevajadzētu būt problēmām to visu arī izdarīt, vai ne?

ēdienreižu plānošana restart the show blog

Kas notiek, ja ieplāno to, ko nevajag plānot

Tomēr tik viegli vis nesanāca. Varbūt būtu vairāk pieturējusies pie plāna, ja būtu konkrēti nolikusi arī brokastu un našķu ieceres. Bet laikam jau, visticamāk, piepildījās tas, ko es par sevi paredzēju:

Ir lietas, kas vienkārši zaudē savu šarmu, ja tās ir ieliktas laika un formāta rāmjos. 

Visu var saplānot. Bet ne visu vajag saplānot. Priekš manis tā ir gatavošana mājās. Lai gan man ļoti patīk darboties virtuvē plānveidīgi un kārtīgi (gan mājās, gan skolā), katru dienu man ir jaunas izjūtas un noskaņojums, kas arī vislielākajā mērā nosaka, ko es tobrīd vēlēšos pagatavot. Manā ikdienas ritmā nav vietas ieplānotai noskaņai attiecībā uz ēdienu – tur man patīk improvizēt. Ja man galīgi nav fīlings uz to dārzeņu zupu, nu tad es to negatavošu – un miers! 

Cenšoties pieturēties pie sava izveidotā plāna, es sapratu, ka tas man rada negatīvu attieksmi pret gatavošanu. Es to izjutu kā pienākumu, kā uzdevumu, kas ir jāizpilda. Arī tas, kā es uztvēru brokastis un pusdienas (kas bija mana galvenā lielā ēdienreize), parādīja to, kā man strādā šādas plānotas ēdienreizes. 

Iedvesma – brokastīs, depresija – pusdienās

Par cik nebiju paredzējusi konkrētas receptes no rītiem, brokastis man sagādāja prieku, jo varēju vadīties pēc savām sajūtām un tā, kādi produkti mani tobrīd ieinteresēja. Pagatavoju foršus, sātīgus smūtijus, ja gribējās kaut ko veiklu un vieglu. Rītos, kad gribējās vairāk svaiguma, uzveidoju dārzeņu salātus ar kādu foršu vinegreta tipa mērci. Kad prasījās pēc kaut kā silta, ēdu iepriekšējā vakarā gatavoto dārzeņu – pupiņu zupu (sevišķi, ja tās bija vēlās brokastis) vai arī sagatavoju ceptus dārzeņus, sēnes un citas piedevas, to visu satinot tortillas wrapā. 

Ar pusdienu ēdieniem, ko es paredzēju, gan man gāja haotiski. Zupu, kas bija paredzēta vienā dienā, uzgatavoju citā dienā, pilnībā aizmirsu par dažiem ēdieniem un pagatavoju ko pavisam citu. Piektdienas vakarā ar Artūru arī ļāvāmies slinkumam un pasūtījām picu. Principā man jau otrdien bija skaidrs – šis man absolūti nestrādā. Man patīk izvēlēties un gatavot to, kas tobrīd ir manu noskaņu apvārsnī. Pajautāju sev, vai tas ir OK priekš manis, un sapratu: viss kārtībā. Tas nekas, ja neizdevās tā, kā iecerēts.

Kā piedabūt sevi iemīlēt ēdienreižu plānošanu

Es saprotu un atbalstu meal prepping jeb ēdienreižu plānošanas ideju – tas ir praktiski, laika un naudas resursus ekonomējoši un arī parocīgi. Tomēr man tas pavisam noteikti nestrādā – to es esmu sapratusi pēc šīs nedēļas. Līdz ar to arī uzskatu, ka man drīzāk ir nepieciešams atrast citus veidus, kā izpildīt pārtikas iepirkšanos un gatavošanu, nevis par visām varītēm piedabūt sevi ieviest ēdienreižu plānošanu. Tas nekas, ja viss internets un daudzi foršie jūtūberi šādi veido skaistas, parocīgas ēdienreižu kastītes visai nedēļai vai stāsta par savām līdz sīkumiem izplānotajām to-buy listēm un rāda gala čekus ar mazām kopsummām.

Ja tas nav priekš tevis, tad tas nav priekš tevis – un viss. Dodies tālāk un meklē to, kas saskan ar tavu ikdienu.

pārtikas iepirkumu groziņš un tašiņa

Kā ietaupīt naudu citādāk

Tā kā šī neveiksmi cietušā izaicinājuma laikā sapratu, ka meal preps noteikti nebūs kas tāds, ko es vēl mēģināšu darīt, paskatījos, kādas ir citas metodes, kā par pārtikas tēriņiem izlikt mazāk naudas. Šīs idejas esam izmēģinājuši arī mēs – un tās strādā ļoti labi. Es pat teiktu, ka tas ir tāds labs pamats tālākai ietaupīšanas misijai.

Ietaupīt naudu, neiepērkoties izsalkušam

Šis noteikti ir varbūt daļēji pašsaprotami, taču cik bieži tas ir gadījies pašai? Oj, daudz. Kad aizbrauc uz veikalu izsalcis un mērķis ir sapirkt pārtiku veselai nedēļai uz priekšu, ir garantēts, ka paņemsi visai daudz “šo noteikti jānoprovē” produktus. Arī tādus, kurus varbūt parasti nemaz neņemtu – jo izsalkušu taču uzrunā teju viss! Ja man gadās veikalā nonākt ar burkšķošu vēderu, cenšos vispirms nopirkt kādu kaut cik sātīgu našķi tūlītējai apēšanai, un tikai tad dodos iekšā veikalā. Tie arī ir papildus tēriņi, taču noteikti mazāk, kā būtu sanācis, ieejot veikalā pilnīgi izsalkušam.

Iepirkties tikai ar sarakstu

Mēs reizēm iepērkamies bez saraksta – tomēr tas ir tikai un vienīgi tamdēļ, ka mums jau ir ļoti iestrādājies iepirkšanās ritms un atmiņā ir teju liste ar produktiem, ko parasti liekam groziņā. Tomēr arī mums labi palīdz pieturēties pie iepirkumu saraksta, kas ir ārkārtīgi noderīgi sevišķi tad, ja nav dikti daudz laika staigāties gar veikalu plauktiem. Iepirkumu saraksts mums parasti ir līdzi telefonā, abiem kopīgi nošārēts un realtime rediģējams, staigājot pa veikala ailēm. Šādu sarakstu vari izveidot arī tu savā iPhone!

Šajā vlogā vari paskatīties, kā izveidot pirkumu sarakstu iPhone. (un redzēsi vēl visādas foršas štelles)

Izpēti, kam ir un nav jābūt tavā sarakstā

Kā mēs nonācām pie sava standartiskā iepirkumu saraksta, kas mums pat vienkārši stāv jau atmiņā? Daudz, daudz uzmanības tam, ko mēs liekam groziņā un kā tas tiek iztērēts mājās. Jau krietni ilgu laiku iepriekš apzināti skatījāmies līdzi saviem pirkumiem un arī ēšanas paradumiem, tāpēc esam sapratuši, ka produkti principā iedalās šādās kategorijās:

  • Pamatprodukti – vajadzīgi ikdienas gatavošanai (galvenokārt svaigo produktu nodaļās esošie labumi)
  • Papildprodukti – tie parasti atsvaidzina un papildina receptes, padarot tās interesantākas (kādi interesanti dārzeņi un augļi, piedevas, kaut kas jauns, ko nomēģināt)
  • Pa retam vajadzīgi produkti – tie, kuru rezerves pēc kāda laika ir jāatjauno (visi graudi un pastas, eļļas, milti u.c.)
  • Našķi – veselīgi našķi, kurus nav jāsauc par grēkiem vai junk food
  • “Tev to nevajag” produkti  – visādas cukurotas končas un citi BS produkti, kas ir tik tālu no veselīgā, cik iespējams

Lai saprastu, kuri produkti, ko tu parasti liec groziņā, iekrīt šajās kategorijās, pavēro turpmāko mēnesi vai pāris nedēļas, ko tu iegādājies! Iekrāj čekus, pieraksti uz papīra, nofilmē telefonā – un laika perioda beigās pārskati, godīgi ar sevi parunājoties. Kas ir mani pamatprodukti? Ko es varētu pirkt vairāk/mazāk? Varbūt ir kāda lētāka/veselīgāka/citādāka alternatīva? Varbūt kaut ko man pat īstenībā baigi nevajag?

Tērē savas pārtikas rezerves

Ja tavs sausās un saldētās pārtikas krājums ir kā mums (kad saldētava ir pilna līdz malām un pieliekamā atvilktne kaut kurā brīdī gan jau atteiksies to visu turēt), tad pavisam noteikti tev ir daaudz, daudz vairāk pārtikas, nekā tev šķiet. Visticamāk, pie vainas ir tas, ka ledusskapī veramies līdzīgi, kā to darām ar drēbju skapi: “Nu, nav taču tur nekā iedvesmojoša”. Problēma ir tajā, ka gaidām, ka mūs iedvesmos kaut kas, kas vienkārši stāv rokas stiepiena attālumā. Tomēr ar iedvesmu, tāpat kā ar daudz ko citu dzīvē, ne vienmēr tā ir: ir jāstrādā pašam.

Atminos vienu nedēļu septembra sākumā, kad pacietīgi gaidīju 3 dienas līdz savai Absolūts Ēd dārzeņu piegādei un tukšoju savus pārtikas krājumus. Par cik piegādei bija ļoti šaurs laika lodziņš, sagadījās tā, ka piegāde aizkavējās un to nesaņēmu (jo vairs nebiju mājās). Nolēmu gaidīt līdz nākamajai piegādei vēl pāris dienas un turpināt tukšot savus krājumus. Tā nu man izdevās nogaidīt teju pilnu nedēļu ar ļoti neiedvesmojošu ledusskapja saturu. Lai vai kā bija ar ledusskapi, tajā nedēļā neatminos, ka ēdu gluži ar pliku ūdeni vārītus rīsus – neatceros, ka kādu no tām dienām būtu ēdusi kaut ko absolūti garlaicīgu. Mums ir daudz vairāk, nekā šķiet – ir tikai jāpaņem rokās tā ilgi stāvējusi pastas paka un jāpavaicā sev: ko vēl es varu izmantot, lai pagatavotu foršu maltīti no tā, kas man ir? Izpēti savu pieliekamo (tikpat rūpīgi, kā to parasti dara Mafins un Pipariņš).

Iemācies pareizi uzglabāt produktus

Lai vai cik skeptiska es biju pret salātu turēšanu dvielī, ir pagājušas pilnas 7 dienas, kopš nopirku tirdziņā divas salātlapu buntītes – un tās joprojām ir svaigākas par svaigu! Līdzīgi es darīju arī ar svaigo timiānu, ko pirku Rimi – es to sasaldēju ledus kubiciņos, lai vēlāk izmantotu gatavojot. Ir vēl tik daudz triki un veidi, kā produktu svaigumu noturēt ilgāk – tie ir tikai jāapgūst un jāliek praksē.

Ko vēl varētu izmēģināt?

Noteikti ir vēl tik daudz metožu, ko izmēģināt – un to arī plānoju tuvākajā nākotnē darīt. Kad šo publicēju, atkal ir pirmdiena un došos uz tirdziņu iepirkt svaigos produktus. Katra iepirkšanās reize un novērotie paradumi iegādāto produktu lietošanā man rada jaunus secinājumus par to, ko mums vajag, cik daudz mums patiesībā vajag un kā to visu saglabāt svaigu ilgāk. Ir vērtīgi būt vērīgam veikalā un savā virtuvē. Bieži vien pat vispilnīgākie bloga ieraksti ar 50 padomiem tēriņu samazināšanai neatklās tev to, ko tu vari novērot pats savos paradumos.

Uz atvadām – atradu tomēr arī vienu “50 lietu” tipa rakstu, kas patika arī man: 52 ways to save money on food.

Par ko tu vēlies uzzināt vairāk?

Ik reizi, kad uzkrāšu vēl kādu čupiņu ar padomiem, padalīšos ar tiem šeit blogā. Droši dod ziņu, ja tevi interesē kāds konkrēts aspekts vai jautājums – centīšos par to uzzināt un pastāstīt vairāk!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *